Dzelzāmurs un Krāces
Viss sākās ar Ojāra vectēvu, Jāni Dūmiņu. Viņa saknes bija meklējamas “Dzelzāmurā” – vietā, kur dzelzs un ūdens savienojās smagā darbā un dabas varenībā. Taču liktenis un laika grieži veda tālāk, līdz ģimene atrada savas mājas Ozolniekos, vietā ar zīmīgu nosaukumu – “Krāces”.
Šīs mājas nebija tikai patvērums; tās kļuva par enkuru pie Misas upes. No bērnības atmiņām par vectēva stāstīto un kopīgajiem gadiem pie ūdens izauga mīlestība pret šo upi, kas plūst tepat gar slieksni. Tā radās “Krāču laivas” – kā tilts starp pagātni un šodienas piedzīvojumu meklētājiem.
“Mājas ir tur, kur upe sāk savu stāstu.”
— JĀNIS DŪMIŅŠMiša – Alus Miša
Misas upe nav parasta. Tās ūdens ir tumšs un piesātināts, tieši tāpēc tā ieguvusi savu vārdu – tas atgādina alus mišu. Šis “brūnais zelts” vijas cauri mežiem, nesot sevī purvu spēku un senatnes mieru.
Dūsku sargātāji
Upes krastos bieži var manīt zalkšus. Tie ir mūsu upes sargi, klusi un viedi pavadoņi, kas atgādina par dabas neskarto klātbūtni.
Mismalieši
Mēs neesam tikai laivu nomas punkts. Mēs esam Mismalieši – kopiena, ko vieno upe, tās ritms un cieņa pret apkārtējo vidi.
Kaimiņos ar “Licšiem”
Turpat krastā, kur upe met līkumus, atrodas slavenā kazu ferma “Licši”. Upes vārda izcelsme, iespējams, ir cieši saistīta ar šo vietu un tās nozīmi vietējā dzīvē. Misa baro zemi, zeme baro kaimiņus, un mēs visi esam daļa no šī vienotā dzīvības loka.
“Misa” latviski nozīmē raudzējamu šķidrumu alus darīšanai, kas precīzi raksturo upes organisko, dzīvīgo sastāvu.
Upe plūst, un mēs plūstam tai līdzi.
Nāc un kļūsti par daļu no mūsu stāsta. Izjūti Misas mieru, ieraugi “Dzelzāmura” spēku un atklāj Mišmaliešu pasauli no laivas klāja.