Aiviekstes upe

Šajā upē mūs - Ojāru un Robertu - divas dienas pēc kārtas piemeklēja lietus. Līdz ar to no rīta iekurināt ugunskuru ar izmirkušiem sērkociņiem, kurus pusstundu berzēju pret džinsa biksēm, bija īpašs prieks!
Neskatoties uz lietu, pa vidu upei izgāzāmies ārā no laivas, jo, kā izradās, šeit apakšā zem upes stiepjas dolomītu slānis - ej kā Jēzus pa ūdens virsu!

Aiviekste ir klusāka, šaurāka un vietām aizaugušāka upe, tāpēc kanoe brauciens tajā parasti ir mierīgs, bet ne tik plūdens kā lielākās upēs. Tai raksturīgi biežāki koku sanesumi, šaurāki posmi un noslēgtāka dabas sajūta. Tā vairāk piemērota nesteidzīgai, dabiskai laivošanai nekā ātram vai plašam maršrutam.